RM-Forex mājas lapa » Apmācība » Mācību bibliotēka » Džordžs Soross - plēsīgs investors, filantrops un pareģis

Džordžs Soross - plēsīgs investors, filantrops un pareģis

Par viszināmākā mūsdienu investora titulu droši var pacīkstēties divi cilvēki. Viens ir Vorens Bafets, kurš ar 62 miljardiem ASV dolāru droši ir nokļuvis žurnāla „Forbes” veidotā pasaules miljardieru saraksta pirmajā vietā. Otrs ir Džordžs Soross. Viņš gan ar 9 miljardiem dolāru lielo kapitālu atrodas vien 97.vietā. Taču, ņemot vērā viņa visā pasaulē labi izdaudzināto vārdu, var piebilst, ka Sorosa slava ir daudz lielāka par viņa naudas maka biezumu.

Sorosa investora stils tiek uzskatīts par ļoti agresīvu un pat „slepkavniecisku”. Viņa lauciņš ir īstermiņa spekulācijas. „Nav tik svarīgi, vai jūs rīkojaties pareizi vai kļūdāties, daudz svarīgāk – cik daudz naudas jūs nopelniet, kad rīkojaties pareizi, un cik daudz zaudējat, kad kļūdāties,” saka pats Soross.

Kādreizējais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers par Sorosu ir teicis, ka viņš ir neticami veiksmīgs spekulants, kurš lielākoties ir bijis tik gudrs, lai aizietu, kamēr vēl turpinās spēle.

No oficianta līdz „Quantum Fund”

Soross nāk no Ungārijas ebreju ģimenes un 1947.gadā septiņpadsmitgadīgais Soross emigrē uz Lielbritāniju un pēc pieciem gadiem pabeidz Londonas Ekonomikas skolu. Nākamā investora darba gaitas ir sākušās kā oficiantam, dzelzceļa strādniekam un vēl dažos gadījuma darbos, tomēr visai drīz jaunais censonis pievērsās finanšu pasaulei.

Lielbritānijā gan Soross pēc skolas beigšanas ilgi neuzkavējās un 1956.gadā pārcēlās uz ASV. Līdz pat 1973.gadam Soross kā analītiķis un investīciju pārvaldnieks darbojas dažādās ieguldījumu pārvaldes kompānijās, bet pēc tam nolemj strādāt tikai sev, vadot paša izveidoto hedžfondu, kas vēlāk pārtapa slavenajā „Quantum Fund”. Tieši „Quantum Fund”, pie kura stūres Soross atradās daudzus gadus, investīciju vēsturē tiek minēts kā viens no veiksmīgākajiem investīciju fondiem, kura atdeve vidēji katru gadu bija vismaz pie 30%. „Tirgi nepārtraukti ir plūstošā un neskaidrā situācijā un naudu tajos var iegūt, neņemot vērā it kā acīmredzamās lietas, un liekot likmi uz negaidīto,” uzskata Soros.

Soross, sākot patstāvīgu darbību, esot pasludinājis, ka gribot Volstrītā nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu turpmāk darboties kā rakstnieks un filozofs. Pēc viņa aplēsēm, lai īstenotu šo mērķi, piecu gadā laikā vajadzētu nopelnīt 500 tūkstošus dolāru. Pēc šiem pieciem gadiem Sorosa īpašumi tika lēsti 11 miljonu dolāru apjomā un ar laiku pats Soross atzina, ka tomēr ir labāks investors, nekā filozofs. Turklāt viņam piemīt ne pārāk izplatītā īpašība atzīt savas kļūdas. „Vienīgais iemesls kādēļ esmu bagāts ir tas, ka zinu kad esmu kļūdījies. Esmu izdzīvojis, jo atzīstu savas kļūdas,” saka Soross.

Investors, kurš analizē dzīvi

Soross saka, ka finanšu tirgi ir haotiski, tāpēc investoru darbības analīzē iesaka nebalstīties tikai uz loģiskiem apsvērumiem, bet ņemt vērā arī to cilvēciskās emocijas, kurām ir ļoti liela ietekme uz lēmumu pieņemšanu. „Es lielā mērā paļaujos uz dzīvnieciskiem instinktiem,” sevi raksturo slavenais spekulants.

Viens no viņa talantiem, ko atzīst daudzi, ir spēja darbojoties finanšu tirgos, saskatīt un izmantot savā labā norises gan pasaulē, gan jaunas vēsmas ekonomikā. Viņš spēj saskatīt likumsakarības plašāk, nekā ierasts. Piemēram, „Quantum Fund” darbības sākumā Soross ļoti precīzi paredzēja, ka banku darbība kļūs agresīvāka, un tās kļūs vairāk orientētas uz peļņu un aktīvākas. Iemesls bija visai prozaisks – septiņdesmitajos gados sāka pensionēties tie banku vadītāji, kuri savu darbu bija sākuši pēc ASV Lielās Depresijas, kad tika ieviestas stingras regulācijas. Tas bija licis vairāk vai mazāk pie konservatīvās pieejas pieturēties visu dzīvi. Savukārt tagad viņu vietā nāca daudz jaunāki vadītāji, kuros pār bailēm no finanšu krīzes dominēja  vēlme nopelnīt. Laicīgi saprotot pārmaiņu iemeslu, iepērkot banku akcijas, kuru cena visai drīz sāka arī augt, Soross esot sasniedzis ap 50% peļņu.

Vēl viena Sorosa iecienīta metode ir tā saucamā atgriezeniskās saites izmantošana ekonomikā, kas ir saistīta ar cenu izmaiņām un tirgus dalībnieku gaidām. Piemēram, tradicionāla situācija ir tāda, ka akciju cenu kāpums rada vēl lielāku cenu kāpumu – proti, ja kādam uzņēmumam iet labi, aug tā akciju cena. Tad par šo uzņēmumu sāk arvien vairāk ieinteresēties investori un tas vēl vairāk uzlabo uzņēmuma finanšu situāciju, kas liek akciju cenai turpināt augt. Soross meklē gadījumus, kuros tirgus dalībnieki ir pārāk optimistiski, un kur ir gaidāms cenu kritums. Viņš tajā brīdī ir gatavs spēlēt uz „īsajām pozīcijām” jeb veikt „short selling” darījumus. „Akciju tirgos „burbuļi” nerodas no tīra gaisa. Tiem ir pamats reālajā dzīvē, tomēr realitāte bieži tiek izkropļota ar kļūdainiem pieņēmumiem,” atzīst Soross.

Investora darbības pētnieki turklāt uzsver, ka šī stratēģija ļoti līdzinās „trend following” jeb sekošanai tendencēm. Tomēr, ja „sekotāji” no tirgus vispirms gaida apstiprinājumu noteiktai tendencei un tad investē, tad Soross sper soli daudz ātrāk. Turklāt pavisam atšķirīga ir Sorosa pārdošanas stratēģija. „Trend following” piekritēji pirms pārdot akcijas gaida vai nu tirgus vai konkrētās akcijas cenu līknes izmaiņas. Sorosa pieeja ir atšķirīga – viņš nepaļaujas uz akciju tirgus tendencēm, bet gan vērtē un prognozē notikumus izejot gan no konkrētā uzņēmuma situācijas, gan ekonomikas kopumā.

Gadsimta darījums

Pasaules slavu Soross iemantoja 1992.gadā, kad tā saucamajā „melnajā trešdienā” veica īso pozīciju darījumu ar Lielbritānijas mārciņām 10 miljardu ASV dolāru vērtībā un nopelnīja vienu miljardu ASV dolāru. Turklāt tieši pateicoties savai spējai prognozēt notikumu gaitu.

Viss ir saistīts ar ne visai veiksmīgo Lielbritānijas darbību Eiropas valūtas kursu mehānismā (ERM), kas bija eirozonas priekšgājējs. Tam Lielbritānija pievienojās 1990.gadā, apņemoties nodrošināt, ka Lielbritānijas mārciņa attiecībā pret citām mehānisma valūtām nesvārstīsies vairāk kā par 6%. Taču pamatīgas problēmas sāka radīt Vācijas apvienošanās – lai apkarotu inflācijas draudus pēc apvienošanās, Vācijas Banka pamatīgi palielināja Vācijas markas procentlikmi. Papildus tam Lielbritāniju negatīvi ietekmēja dolāra kursa kritums, jo tieši šajā valūtā nāca galvenie ieņēmumi no eksporta, kā arī valsts parāda apjoms.

Soross lika likmi uz to, ka mārciņa agrāk vai vēlāk šo spiedienu neizturēs un tiks devalvēta. Tieši tā arī notika un apsviedīgais investors pēc „melnās trešdienas” kļuva par miljardu dolāru bagātāks, atšķirībā no Lielbritānijas, kuras zaudējumi no „melnās trešdienas” tiek lēsti ap 3 miljardiem latu. Pēc šī darījuma Sorosam pielipa arī iesauka – „cilvēks, kurš uzlauza Anglijas banku”.

Līdzīgas operācijas ar milzīgiem naudas apjomiem, nedaudz piepalīdzot destabilizēt jau tā nestabilas valūtu sistēmas, Soross īstenoja arī deviņdesmito gadu beigās toreiz plaukstošo „Āzijas tīģeru” reģionā. Taizemes valdības pārstāvji joprojām Sorosu sauc par „ekonomiskā kara noziedznieku”.

Viedais padomdevējs

Tostarp gan paralēli savām gaitām investīciju pasaulē, gan it īpaši – pēc aktīvās profesionālās karjeras beigām 2000.gadā, Dž. Soross ir pievērsies lietai, kura to ir interesējusi kopš jaunības – rakstniecībai. Līdz šim Dž. Soross ir sarakstījis vairāk nekā desmit grāmatas, kurās pievēršas ne tikai investīciju pasaulei, bet aktīvi analizē arī norises ģeopolitikā. It īpaši viņu interesē ASV ietekme pasaulē, kā arī Austrumeiropas liktenis. Tāpat .Soross ir pazīstams kā aktīvs filantrops un pēc „dzelzs priekškara” krišanas rietumu vērtību popularizētājs bijušajās Varšavas bloka valstīs.

Arī pašlaik Sorosa idejas tiek plaši apspriestas, jo savā pēdējā grāmatā „Jaunā finanšu tirgu paradigma: 2008.gada kredītu krīze un ko tā nozīmē” investors nav skopojies ar prognozēm par tālāko pasaules ekonomikas attīstību. Viena no galvenajām grāmatas tēzēm ir, ka ekonomiskā vara pamazām pārvietojas no Rietumiem uz Austrumiem – tagadējās nedienas nav parasta kredītu krīze, bet globālās ekonomikas smaguma punktu pārbīde, kas nozīmē Rietumu ekonomiskās virskundzības beigas. Nākamie pasaules ekonomikas centri atradīsies Ķīnā, Indijā un Tuvajos Austrumos. Kaut arī šie reģioni nav imūni pret krīzi, ilgtermiņā tie sevi parādīs labāk par Rietumu ekonomikām, uzskata Soross.

Neko labu Soross nesola arī ASV. „Augsta riska kredītu krīze ir tikai noslēgums procesam, kurš ir saēdis Amerikas kā vienīgās ekonomiskās un politiskās supervaras statusu,” grāmatā secina slavenais investors. Arī ASV dolāram Soross paredz hegemonijas beigas starptautiskajos norēķinos pasaulē. Kaut arī daudzi eksperti Sorosa viedoklim kopumā piekrīt, tomēr netrūkst arī to, kas saka – Soross pārspīlē un Rietumu ekonomiku norakstīšana ir pāragra. Tādējādi Soross paliek uzticīgs sev – ar katru soli izraisīt diskusiju vētru un neatstāt nevienu vienaldzīgo.

Pārpublicēts no Naudaslietas.lv

©RM-Forex