RM-Forex mājas lapa » Apmācība » Mācību bibliotēka » Bendžamins Greiems - Tirgus kunga tētis

Bendžamins Greiems - Tirgus kunga tētis

Ne vienmēr labam praktiķim izdodas kļūt arī par labu kādas nozares teorētiķi. Parasti nenotiek arī otrādi – reti ir zinātnieki, kuri savas idejas veiksmīgi spējuši īstenot uzņēmējdarbībā. Viens no izņēmumiem ir pasaulslavenais ASV investors Bendžamins Greiems (Benjamin Graham).

Viņš ir spējis kļūt ne tikai par veiksmīgu vērtspapīru tirgoni, bet ir arī sarakstījis grāmatas, kuras tiek uzskatītas par investīciju teorijas stūrakmeņiem. „Greiems bija ne tikai viens no labākajiem investoriem, kāds jebkad ir dzīvojis; viņš ir arī visu laiku lielākais investīciju domātājs. Pirms Greiema naudas pārvaldītāji lielākoties dzīvoja kā tāda viduslaiku ģilde, vadoties pēc māņticības, minējumiem un ierastiem rituāliem. Greiema „Vērtspapīru analīze” bija grāmata, kas šo iesīkstējušo loku pārvērta par modernu profesiju,” Greiema devumu raksturo „Forbes” un „Time” žurnālists Džeisons Cveigs.

Starp augstskolu un Volstrītu

Greiema jaunībā dzīve viņu ir nolikusi visdažādākajās situācijās. Investora tēvs bija salīdzinoši veiksmīgs Ķīnas porcelāna tirgotājs. Tomēr pēc tēva nāves ģimene nonāca lielā trūkumā. Neraugoties uz grūtajiem dzīves apstākļiem, Greiems ieguva Kolumbijas universitātes stipendiju un pabeidza mācības tikai 20 gadu vecumā. Uzreiz pēc diploma iegūšanas jaunais Greiems saņēma vairākus uzaicinājumus turpināt akadēmisko karjeru, bet viņš nolēma pievērsties vērtspapīriem.

Savu profesionālo darbību Greiems sāka kā klerks, bet drīz vien strauji sāka kāpt pa karjeras kāpnēm un visbeidzot izveidoja pats savu uzņēmumu „Graham-Newman Partnership”.

Kā galvenā Greiema priekšrocība, kas viņu būtiski atšķīra no citiem darboņiem vērtspapīru tirgos, tiek minēta spēja līdz pēdējai detaļai izpētīt akcijas, kurās ir iecerēts ieguldīt naudu. Piemēram, 1925.gadā viņš, pētot atskaites, saprata, ka naftas cauruļvadu kompānijai „Northern Pipe Line Co.”, kuras akcija tolaik maksāja 65 ASV dolārus, pieder augstas kvalitātes parādzīmes, kuru vērtību var lēst ap 80 ASV dolāriem uz katru uzņēmuma akciju. Greiems akcijas nekavējoties nopirka, nelikās mierā, kamēr nepiespieda uzņēmuma vadību palielināt dividendes, un pēc trīs gadiem pārdeva šīs akcijas par cenu 110 ASV dolāri, gandrīz dubultojot sākotnējo ieguldījumu. „Graham-Newman Partnership” laikā no 1936. līdz 1956.gadam, kad Greiems pārtrauca darbu uzņēmumā, strādāja ar 14,7% vidējo ienesīgumu gadā. Vidējais tirgus ienesīgums šajā laikā bija zemāks – 12,2% gadā.

Vienlaikus Greiems lasīja lekcijas Kolumbijas universitātē un ar savām idejām aizrāva daudzus studentus. Tostarp viņu par savu skolotāju, kas būtiski ietekmējis karjeru, uzskata tādi ietekmīgi mūsdienu investori kā Vorens Bafets un Irvins Kāns. Abi pat saviem dēliem ir ielikuši vārdus Greiems.

Par Greiema ievērojamāko devumu ir uzskatāmas divas grāmatas – 1934.gadā kopā ar Deividu Dodu sarakstītā „Vērstpapīru analīze” un 1949.gadā izdotais „Inteliģentais investors”. Daudzi uzskata, ka tās ir labākās investoriem domātās grāmatas, kādas jebkad ir uzrakstītas.

Greiema četri principi

Ieguldījumi akcijās ir jāuztver kā bizness – tā ir galvenā doma, kura vijas cauri visai Greiema investīciju filozofijai. „Tas ir pārsteidzoši cik daudzi uzņēmēji, kuri cenšas darboties Volstrītā, pēkšņi sāk pilnīgi ignorēt visus saprātīgos principus, pateicoties kuriem ir guvuši panākumus savās pamatdarbības jomās. Jebkurš korporatīvais vērtspapīrs pirmām kārtām ir jāuzlūko kā īpašuma vai prasījuma tiesības kādā noteiktā uzņēmumā. Tādēļ, ja kāds ir nolēmis pelnīt no akciju pirkšanas un pārdošanas, tas nozīmē, ka viņš uzsāk pats savu biznesu, kurš ir jāvada saskaņā ar vispārpieņemtiem biznesa principiem,” norāda Greiems.

Pirmais un vissvarīgākais no Greiema definētajiem investora darba principiem skan ļoti vienkārši: „Zini, ko tu dari – pazīsti savu biznesu”. Investoram tas nozīmē to, ka viņam ir jāizpēta uzņēmums, kurā tas gatavojas investēt naudu. Jāzina, ko tas pārdod, kā strādā, kādā ir konkurence, kādi ir draudi un kādas ir iespējas, vājās un stiprās puses. Pret uzņēmuma akcijām, kuras gatavojas pirkt, investoram ir jāattiecas gluži tāpat it kā tas pirktu pašu uzņēmumu.

Otrais princips, ko liek pie sirds Greiems ir: „Neļauj nevienam citam vadīt savu biznesu”. Izņēmumi pieļaujami vien tad, ja investors spēj pārvaldnieka darbu pienācīgi labi uzraudzīt vai arī ir spēcīgi argumenti, lai nodotu vadību cita rokās. Greiems atgādina – gluži tāpat kā mēs kuram katram neatdodam savu naudu, kuram katram nav vērts uzticēt arī savas akcijas.

Trešo principu Greiems formulē šādi: „Neiesaistieties darījumā, ja nav aprēķinu, kas liecina par ticamu iespēju gūt saprātīgu peļņu. Tostarp turieties pa gabalu no darījumiem, kuros variet maz iegūt, bet daudz zaudēt”. Tādējādi investors atgādina veco patiesību – jāiegulda ir nevis balstoties uz gaisā strāvojošo optimismu, bet gan uz aprēķiniem.

Pēdējais princips, ko investoriem pie sirds liek Greiems, ir daudz optimistiskāks: „Drosmīgi uzticieties savām zināšanām un pieredzei. Ja no esošajiem faktiem esiet izdarījis secinājumus un jūsu lēmums ir pamatots – rīkojieties, pat ja citi minstinās vai dara citādi”. Greiems uzsver, ka nevienam nav taisnība un neviens nekļūdās tādēļ, ka tam piekrīt vai nepiekrīt vairums, bet gan tādēļ, ka to apstiprina vai neapstiprina fakti.

Pasaka par Tirgus kungu

Greiems kā jau pasniedzējs nedzīvoja ilūzijās, ka finansisti un investori būtu daudz gudrāki par visiem citiem cilvēkiem, tādēļ izskaidrošanas darbā ķērās ne tikai pie formulām, bet ieviesa arī mitoloģisku personāžu – Tirgus kungu, kura uzdevums bija vienkāršās līdzībās izskaidrot citviet ļoti sarežģīti formulētas sakarības.

Greiema radītais Tirgus kungs katru dienu iegriezās ciemos pie investora un piedāvāja slēgt darījumus. Turklāt Tirgus kungs bija visai neirotiska persona, kura garastāvoklis strauji mainījās starp eiforisku optimismu un depresīvu pesimismu. Līdz ar straujajām garastāvokļa maiņām, mainījās arī Tirgus kunga piedāvātās cenas.

Greiems uzsvēra – Tirgus kunga piedāvājumu daudz biežāk ietekmē noskaņojuma maiņas, nekā racionāli aprēķini. Tādēļ gudrs investors to var izmantot – tiesa ar vienu nosacījumu, ja nesāk dzīvot līdzi Tirgus kunga garastāvoklim, bet pieturas pie racionālām aplēsēm. Līdz ar to tad, kad Tirgus kunga cenas ir apbrīnojami augstas, investoram rodas lieliska iespēja pārdot, bet kad Tirgus kungam ir kārtējā depresijas lēkme, no viņa ir ļoti izdevīgi iepirkties.

Viena no Greiema radītajām vienkāršajām formulām skanēja, ka akciju ir vērts pirkt, ja tās cena atbilst divām trešdaļām uzņēmuma tīro aktīvu, ja tiem ir atskaitītas saistības. Turklāt tādi aktīvi kā ēkas, iekārtas un tā tālāk nav jāņem vērā. Piemēram, viesnīcas akcijas var pirkt, ja tās atbilst divām trešdaļām kasē esošās naudas un ātri pārdodamam īpašumam pēc parādu nomaksas.

„Sasniegt apmierinošus investīciju rezultātus ir daudz vieglāk nekā uzskata vairums cilvēku, bet sasniegt izcilus rezultātus ir grūtāk nekā tas izskatās,” grāmatas „Inteliģentais investors” noslēgumā uzvēra Greiems un šis secinājums ir aktuāls arī šodien.

Aiga Pelane, Inguna Ukenābele (BNS): pārpublicēts no Naudaslietas.lv

©RM-Forex